Sharing Life

Par laimi dakteres man atstāja niecīgo 3 latu naudiņu.. Uz Rīgu es tieku un tas ir pavisam, pavisam labi.

Kamēr biju pie ģimenes ārstes un man rakstīja visādus papīrīšus, saņēmu neatbildētu zvanu no darba. Nu jau kā 2 stundas un neviens vēlreiz nezvana. Pati arī nevaru, tā kā kredīts kapišš, bet parastais nav pie dzīvības. Ceru, ka svarīgu ziņu gadījumā mani tomēr vēlreiz mēģinās sazvanīt, lai nav tā kā vienreiz bija, kad atnācu uz darbu, bet grafiks manu brīvdienu laikā bija izmainīts un man nebija jābūt darbā. Tā lūk.

Kad OVP nokārtots un veselība 5x pārbaudīta, sajūta nedaudz pacilājoša, tā kā viena "problēma" no sirds nost.

And I wish that you could be the one I die with
And I pray that you are the one I build my home with
I hope I love you all my life

Cause I miss your body and soul so strong that it takes my breath away
And i breath you into my heart
And pray for the strenght to stand today
'Cause I love you...

Esmu baigais špikotājs, bet kāpēc ne, ja kāds jau ir atradis vārdus, ar ko izteikt jūtas, kas manā sirdī..

Penny Or A Smile

Mans darbs man pašai izmaksā krietni vairāk, nekā man gribētos.. Visi dakteri vien ir paņēmuši vairāk kā 30 latus, nemaz nerunājot par ceļa izdevumiem, lai pie viņiem tiktu. Bet nu redz bez visiem medicīnas štruntiem mani nevar nodarbināt, bet darba devējs visu apmaksā tikai tad, ja esmu nostrādājusi vismaz pusgadu un jāiet ir jau otrreizējās pārbaudes.. Nedod Dievs man šodien ģimenes ārsts paprasīs par 3 latiem vairāk, jo tad es pat netieku mājās.

Vai ir kaut kas arī pozitīvs? Hmm.. Nezinu gan. Darbā arī nedaudz čakarīgi, jo no iespējamajām 168 darba stundām oktobrī man atļaus strādāt tikai 119 stundas. Pareizinot ar stundas likmi un atņemot nodokļus, es saņemšu vien  Ls 110.07. Bišķīt maz, ne?? Var jau protams cerēt, ka kaut kas darba grafikā mainīsies, bet pārāk uz to nevar paļauties. Vienīgais, ko savā labā varu darīt, ir gaidīt un cerēt uz vakanci Spicē, uz kuru var pāriet. Ja pat tur nebūs vairāk darba stundu, tad vismaz tuvāk mājām būs, līdz ar to nebūs ceļa izdevumu.

Home Sweet Home

Pirmā nakts jaunajā mājvietā godam pārlaista ^___^

Dzīvoklī ir nedaudz vēsi, bet ne tik ļoti, ka atsaluši pirksti vai kājas. Nepieciešama vispārējā lielā tīrīšana, tai kādu dienu pamatīgi nodošos. Nedaudz traucē tas, ka dzīvoklī pilns ar īpašnieku mantām, kuras nemaz tik ātri nesteidz aizvākt, līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi ieviest visu savu, savu. 

Vakar-vakars bija jauks. Ar pīpīti, Futuramu, tēju un cepumiem. Pamazām tiešām parādās sajūta, ka ir mājiņas ^___^

Latvju Dainas

Nav jauki - otrdien uz darbu
Ir jauki - darbs sākas 1o.oo
Ir jauki - darbs līdz 18.oo
Nav jauki - neesmu vēl vesela
Ir jauki - pēc tam uz jauno dzīvoklīti un pamazām tur iekārtoties
Ir jauki - trešdiena ir brīvdiena
Nav jauki - šonakt nepaspēšu izgulēties

Kopumā jauko lietu ir vairāk.. Nu tad turam īkšķus, lai man izdodas diena!
Spēju vien nopūsties, ka tuvākās dienas iespējams nebūs iespējams apmierināt manu tieksmi pēc blogošanas, tā kā internets nebūs pieejams.

Padoms - Regulāri ienes savā ikdienā lietas, kas tev patīk. Soli pa solim pārmaiņas būs graujošas.

Sirds Kratīšana Nr.2

Izlasīju atziņu

Cik labi gan, ja tev ir kāds, kas var pateikt: "Neuztraucies! Tev esmu es."

Fufelis? It kā jau nē, bet man vienkārši tiešām gribētos, lai Zvērs man to pateiktu..

Spēle Pa Īstam

Es protams apjēdzu, ka līdz šim brīdim, kad beidzot esmu tikusi pie iespējas izveidot kārtējo bloga ierakstu, daudz labu domu un emociju ir palikušas aizmirstībā. Uz sirds bija kaut kas par nāvi, pārdomas par mani un Zvēru, tāpat arī kāds sīkums, kas iešāvās prātā dienā, kad veikalā iepērkamies redzēju Elitu Patmalnieci, un vēl visādas varzas un cukurdomas. Bet tā diemžēl ir - visu atcerēties es nevaru.

Man gadījās pirms pāris dienām noķert saaukstēšanos. Nezinu īsti no kā, bet darbā tas ļoti traucēja, turklāt tas pats darbs nepalīdzēja man atveseļoties, tā kā jāstrādā mainīgas temperatūras apstākļos. Es kārtējo reizi pārliecinājos, cik gan bezpalīdzīgs un vārgs cilvēks paliek noķerot puņķus, šķavas, temperatūru un sajūtu "galva kā pilna ar montāžas putām". Būtu daudz priecīgāka, ja kaut kas cits mani noliktu uz slimības gultas. Vienīgais jaukums, ka jau šodien jūtos tīri labi, tā kā darbā rīt būšu, bet bez deguna pilieniem viss būtu daudz sliktāk. Man pavisam noteikti joprojām sākas panika vai maza histērija, ja es nevaru paelpot caur degunu (kur nu vēl caur muti).

Rudeni es joprojām dievinu. Es gan tik un tā ik pa laika uztraucos par to, ka varbūt ne pārāk lietderīgi izmantoju savu laiku. Bet nu nezinu arī, ko gan tādu varētu izdarīt. Noteikti vairāk vajadzētu satikt sen neredzētus cilvēkus. Protams paliek atklāts jautājums, vai viņi vēlētos satikt mani. (?)

Vēl viens jaukums.. Drīz tiešām sāksies dzīvošana jaukajā dzīvoklītī, ko Zvērs atrada mums un vēl 2 cilvēkiem. Es gan joprojām nedaudz esmu nobažījusies par mūsu istabiņas mazajiem apmēriem, bet nu gan jau mēs kaut kā izgrozīsimies. Turklāt šoreiz tā tiešām būs kā guļam - dzīvojam istaba, nevis kā kojās, kad 9m2 bija  guļam + ēdam + dzīvojam + priekšnams utt. 

Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka es un Zvērs tikām pāri 2 gadu slieksnim. Par manu alus kausa dāvanu viņš bija ārkārtīgā sajūsmā. Man pašai mākslinieces darbs arī tik ļoti iepatikās, ka es nolēmu sev kaut kad pasūtīt līdzīgu alus kausu. Varbūt skumji, bet tādas taustāmas un ilgi paturamas dāvanas es nesaņēmu. Es tomēr biju gana priecīga par to, ka viņš mani sagaidīja stacijā ar dzelten-sarkanu ziedlapiņu rozi. Man ļoti patīk, ka man dāvina puķes. 

Un vēl esmu palikusi par galīgu kafijas narkomānu. Es nevaru atteikties nobaudīt garšīgu kafiju.

Un vēl es ļoti mīlu Zvēru.

Kvalitatīvi Pavadīts Laiks

Ir visnotaļ jauki pamosties tikos, cikos sanāk un bez modinātāja. Laikam tā ir brīvdienu jēga. Nu vismaz viena no brīvdienu jēgām. Es gan citreiz prātoju, vai nav dažkārt vērts piecelties tiešām agrāk, lai paspētu sadarīt ko vairāk. Un šobrīd es skatos ārā pa logu, kā diezgan ātri iet mākoņi. Tie ir dažādās krāsas, gaišie uz tumšajiem  un aiz tiem tumšajiem ir pagaišas debestiņas.

Šodien sanāca satikt pietiekami daudz tiešām tuvu cilvēku. Es to nosauktu par "dzīvošanu". Dzīvot, nevis eksistēt, tas laikam ir mans dzīves mērķis. Vispār es sapratu, ka tā ir mana dzīvēs jēga. Bet nu tas, ko gribēju pateikt, ka man ir jauki draugi, ar kuriem es varu iet uz kafejnīcām un dzert kafiju, runāt un uzzināt daudz jauna. Un jā, es zinu, ka jūs to izlasīsiet. Buča ^___^
Es nopirku jaunas bikses! Tas bija tiešām vajadzīgs pirkums. Es nevarēju atrast bildīti, lai parādītu, kā tās izskatās, tāpēc jums nāksies mani satikt dzīvē, lai ieraudzītu. Ha - ha! ^___^

Šodien saņēmu e-pastu no mākslinieces, kas apglezno Zvēra alus kausu. Viss notiek pēc plāna un jācer, ka būs riktīgi smuki :) 

Un drīz tuvojas tā diena, kad mēs svinēsim savu jubileju. Diezgan patīkami, ka gadā ir par vieniem svētkiem vairāk, turklāt tie ir privāti svētki. Tikai mēs, tikai mums ♥

Skaitot Dienas..

Es cēlos tiešām agri, lai brauktu uz darbu. Vairākas reizes stundas brauciena laikā uz Rīgu paspēju būt moža un te pēkšņi atkal miegaina.

Darbā bija normāli. Varbūt bišķ slinkāk nekā parasti. Bet nu nevar jau vienmēr perfekti rukāt kā darba vērsim. Un neliels pārsteigums bija avansa ieskaitīšana manā kontā. Es gan par to esmu ļoooti priecīga, jo tas nozīmē, ka divu gadu kopā būšanas jubileju ar Zvēru varēsim nosvinēt vēl labāk :)

Izdarīju arī pirmo soli, lai realizētu īpašo dāvanu Zvēram. Piezvanīju, uzzināju un aizsūtīju e-pastu ar pasūtījumu. Gribat zināt, kas tas būs? Nu labi, pateikšu. Īpašais Zvēra alus kauss ^__^ Galvenais, lai viņam pašam patīk. I am sooo nervous. 

Diez vai varu cerēt uz dāvanu no viņa??

Es Dzeru Zaļo Tēju Un Sapņoju Par Tavu Skūpstu

Ir neliela pienākuma sajūta.

Lai cik tas stulbi neskanētu, es atplaukstu, kad redzu Zvēru laimīgu. Tā ir neprātīgi silta sajūta un man ir vienalga, ka citreiz nesaprotu. Es kratu galvu, smaidu. Man nav svarīgi iemesli. Man svarīgs ir rezultāts.

Vakar atļāvos sajaukt pudeli alus ar pāris glāzītēm mokas. Bet ātri sanāca miegs, baigā jautrība tā arī nepienāca. Nekas! Šodien pat ne īsti vakarā piebeidzām atlikušo pudeli un tad gan sanāca visādi prieciņi. Jāpiebilst, ka reibums bija dīvains. Te atnāk, te pazūd. Varbūt tas ir nepareizi, bet man ik pa laikam ir vajadzīga kāda viela, lieta vai persona, kas mani tā pamatīgi atbrīvo. Atceros saulgriežus. Toreiz man nākamajā rītā bija pamatīgas pohas, bet vienā naktī es biju atbrīvojusies no visa skolas stresa, eksāmenu stresa un visādu dvēseles moku izraisītās nomāktības. Tā bija pamatīga noraušanās no ķēdes. Nesaku, ka jau atkal bija uzkrājusies līdzvērtīga nasta uz sirds, bet jau tomēr prasījās pēc pamatīgas relaksācijas. Es iespējams nemāku dzīvot. Es nemāku sevi attīstīt, nemāku lietderīgi pavadīt laiku, lietderīgi iztērēt naudu. Es māku vien tupēt un domāt par to, ko gribētu nākotnē, un apbrīnot tos, kas šķietami dzīvo ideāli (es gan parasti daudz ko mainītu citu dzīvēs, ja man tā būtu jādzīvo viņu vietā).

Es beidzot palikšu pie Zvēra pa nakti, kad nākamajā rītā jāceļas agri, lai brauktu uz darbu. Pēdējo reizi es tā darīju pirms gada, kad vēl avīzes tirgoju svētdienās. Tagad jau daudz kas ir mainījies. Es tikai ceru un katru dienu vēlos, kaut mēs abi būtu kas tāds, kas vienmēr nemainīgi mīlestībā. 

Kafija Ar Putukrējumu

Ārā laiks ir pilnīgi draņķīgs. Bet es to dievinu. Nezinu gan, ka jutīšos, kad sāks snigt pirmās sniegpārsliņas, jo ziema man netīk. Nekas, pagaidām ir rudens, es to mīlu un dzīvoju tajā. 

Pēdējās divas nedēļas esmu pārņemta ar domu, ka gribu pie friziera un gribu, lai man matus nokrāso tādus rudi brūnus.. Nu kaut ko tamlīdzīgu. Taisni jādomā, ka es pati cenšos pārvērsties par rudeni. 

Un par to kafiju.. Jā, es tagad dievinu Caffee Latte ar putukrējumu un kādu sīrupiņu. Vakar Narvesen veikalā es pirku lielo kafiju, bet nebija sīrupu.. Biju aizņemta ar savām domām, kad man pārdevējs prasa, vai esmu dusmīga, ka to sīrupu nebija. Atbildēju, ka nē; varbūt tikai mazliet vīlusies. Pārdevējs, lai kompensētu manu vilšanos, kasē manu lielo kafiju ievadīja kā vidējo. Rezultātā ietaupīju 14 santīmus un ieguvu labu garastāvokli. Man liekas, ka diena kļuva īpašāka. Turpmāk savu kafiju pirkšu tur ^^

Un vēl man ļoti gribas ūdenspīpi vai arī cigarellu. Mana cigarella ir salūzusi, bet pīpei nav dažu sastāvdaļu. Fakucis.

Rasa Uz Lūpām

Viņš mani šorīt pamodināja ar bučām.. Es vispār uzskatu, ka nav lieliskāka veida, kā pamodināt cilvēku. Mīļa rīta buča ^__^

Sadzēries Prāts

Beidzot pēc četru dienu pārtraukuma atkal esmu tikusi pie interneta. Man ir Dzintara alus, ir jau diezgan vēls. Četras darba dienas paskrējušas diezgan ātri, beidzot brīvdienas :) Esmu pie Zvēra. Viņš šodien nav īpaši vienaldzīgs, bet apslimis ir gan. Kopdzīve. Ekh, pie velna tādu, ja tā skaitās drīzāk piegulēšana!

Mans milzonīgais gruzis par krīzi attiecībās ir kļuvis par izpūtušās mušas gruzi. Saruna ar Margu daudz palīdzēja. Es sajutu realitāti, nevis tikai drāmu savā prātā. Es gan joprojām uzskatu, ka ir jātiek pāri 2 gadu datumam, un būs pavisam labi. Nu vismaz labāk :p

Es nēsāju sevī stulbu laimes izjūtu. Esmu skumīga, bet tomēr laimīga. Esmu laimīga ar Zvēru arī tad, kad viņš pukojas, ir nomākts vai pilnīgi aizrāvies ar visu citu, tikai ne mani. Esmu kopā ar viņu to pozitīvo lietu dēļ, nevis negatīvo. Nav perfekti, bet man der. Mīlēt = ciest; ciest = dzīvot; ==> mīlēt = dzīvot.

THE PERFECT LOVE WILL NEVER BE

THERE IS NO YOU AND IS NO ME..

TOGETHER FOR MOMENT WHICH LASTS FOR A LIFETIME

Sirds Kratīšana Nr.1

Mums it kā viss ir kārtībā, lai gan vienlaicīgi tā nemaz nav.. Ir brīži, kad viss ir teju kā pa vecam, bet tad atkal iestājas "es tevi negribu" fāze. Es citreiz prātoju, vai tā nav mana vaina, ka pirms divām nedēļām atklāju, ka jūtos nevajadzīga. Un blakus vārdiem "Es tevi joprojām mīlu" viņš teica, ka tikšanās ar citiem cilvēkiem viņam arī ir ļoti vajadzīga. To es vēl varu saprast. Bet man vienkārši netīk, ka jebkura cita persona spēj viņa uzmanību noturēt labāk nekā es. Un tad vēl papildus nāca divas dienas, kuru laikā nekad vēl nebiju jutusies tik sveša viņam. Visa sakne ir tajā, ka viņam ir problēmas ar skolu un līdz ar to ģimenes dzīvi. No tā ciest dabūjam  mēs abi. Ir cerība, ka tad, kad tiksim īrēt iecerēto dzīvokli, kad tiks nokārtota skola un uzsākti darba meklējumi, viss nokārtosies. Pagaidām man atliek tikai dzīvot sirdi plosošā rutīnā. Par katru mirkli, kura laikā jūtamies tuvi, mana sirds gatava eksplodēt. Buču skaits ir samazinājies līdz nepiedzīvotiem apmēriem. Vienu reizi fiziskās tuvības laikā es teju raudāju, jo uznāca panika, ka varbūt viņu pazaudēšu. Mums 22. septembrī ir 2 gadu kopā būšanas jubileja. Uz bildinājumu es vairs īsti neceru (lai gan tomēr ceru to sagaidīt kaut kad nākotnē), bet uz kaut kādu romantiku gan.

-Pie velna, pasaki taču man jel, ka tu mani vēl vismaz gribi!!-

Pieļauju, ka emociju izlāde blogā man varētu palīdzēt arī tādā veidā, ka manas bažas un raizes nesajutīs viņš, jo daudzreiz es pilnīgi lieki pārdzīvoju. Tā iet, kad nav labākā drauga personas. Man ir tikai viņš - mans Zvērs.

Kretīnu Dancis

Galvenā doma ir tāda, lai es varu izteikties, neļaujot pārāk daudziem to izlasīt. Publisks privātums. Vakara nagla.