Bija man vakar uznācis tas kritiskais garastāvoklis, kad gribas sūdzēties, čīkstēt un gausties. Ir jau, par ko. Kā saka, nav dūmu bez uguns. Un tvaiki nav dūmi! Laikam tā stresainā sajūta aizgāja arī pa visuma dzīlēm līdz pārākajam prātam, jo šodien darbā atradu zīmi. Pēdējā tīrāmajā istabiņā ledusskapī stāvēja divi 250ml aliņi. Stāvēja un skatījās uz mani. Tad sapratu, ka visi man grib pateikt: "CHILL, Ini!" Un to nu es tagad daru - dzeru savu pirmo aliņu Londonā un mazliet atspringstu. Oriģinālais beļģu kviešu alus "Hoegaarden" (pirmā doma - mauku dārzs). Tīri dzerams, tas gan. Bet joprojām sanāk, ka man nav nekāda viedokļa par britu aliem, bet arī tam savs laiks pienāks.
Nu re, pudelīte tukša, un ar to arī pietiks. Te kaut kā vairāk vīnus gribas dzert. Un tagad miedziņš uznāca.. Nu nē! Hops, pakaļ tējai, un gan jau neaizmigšu vēl.
Un tā jau iekšā ir alus, tēja un kafija. Un atkal es palieku mazliet nomākta. Vispār šī galīgi nav mana rakstīšanas maniere. Galīgi nav arī man pa prātam drukāt vienu ierakstu ar pārtrtaukumiem. Tad vairs nevaru saprast, kādā laikā man runāt, jo tagadne ir tagad, bet tas, ko raksīju pirms stundas jau pagātne. Nospiežot "pulicēt ziņu" tas viss sajuks kopā, un man nebūs viena laika.
Bet, ko tad vispār ir vērts pateikt? Ļoti maz.
Rudens šeit man tiešām patīk. Tikpat skaists, kā Latvijā, bet viss process daudzkārt lēnāks. Mājas milēdija saka, ka viss krāšņums vēl tikai priekšā. Tad nu gaidu, kaut arī man nav rudens mēteļa. Man garas rokas, grūti atrast riktīgu mēteli.
Besos par darbu. Katru dienu. Šiem gan laikam kaut cik patīku, jo no šodienas man ir savs koridoris. Neesmu vairs planētājs vai klejotājs datu bāzē. It kā jauki, bet tas nemazina pārējās nepatīkamās figņas, ko nākas piedzīvot un kas man rada vēlmi bēgt, skriet pa galvu, pa kaklu uz visām debess pusēm, bet ka tik prom no vētras epicentra. Bija šodien darbā viens šizo moments. Biju pabeigusi, gaidīju ofisā, kad manu sarakstu parakstīs. Tad viena baigā bosiene aizsapņojusies pateica man paldies. Prasīju, par ko tad, un šī atbildēja, ka par manu darbu. Pilnīgs watafāk. No viņas kaut ko tādu dzirdēt ir abstulbinoši un pārsteidzoši. Un viņa tiešām likās domās kaut kur aizceļojusi. Bet paldies arī no manis. Reti gadās pat pliku paldies tā nopietni dzirdēt.
Lai vai kā, gribu meklēt jaunu darbu, bet nezinu, kāda būtu tā labākā taktika. Gribētos arī uz citu Londonas rajonu pārvākties. Reāli te, kur nu es esmu, kājām noejamā attālumā nav daudz iespēju atrast darba vietu, bet par transportu man negribas maksāt. Norvēģija pamazām izslīd no reālo plānu skicēm.
Vakar nevarēju aizmigt, jo biju dzērusi kafiju un daudz sadomājusies. Visām esošajām domām klāt vēl nāca ideja strādāt kaut kādā bārā, kur metālisti apgrozās. Laba ideja vai slikta? Visām idejām tomēr vajag kaut kādu izpletni. Sapratu, ka es nemaz nemāku sevi piedāvāt.
Es vispār sevi pēdējā laikā šausmīgi čakarēju. Tagad gribētos satīties čokurā un planēt tik ilgi, līdz rastos kāda garīga apskaidrība, bet safakotās smadzenes un domāšana atkāptos. Tas, ka nav labi, jūtams pat pēc tā, kā es skatos uz cigaretēm. Man negaršo smēķēt, bet tik ļoti gribētos turēt to garo, aizdegto cilindru pirkstos un vilkt pilnas plaušas ar dūmiem. Arghhh.. Un tā gribētos kombināciju "kafija + smēķi". Sēdēt pidžamā un klausīties kaut ko lirisku un emocionālu. Fui, Ini, fui. Uz kādiem puņķiem gan tu vispār vēl turies? Pati sev radu suņa dienas. It kā ir tik skaidrs, kas darāms, un tas vienlaicīgi ir tik viegli un tik grūti. Atlūgums ----> Jauns darbs + Jauna dzīvesvieta. Tad varbūt nonāktu arī līdz kaut kādiem ieguvumiem. Socializācija un flirtēšana par dzeramnaudām. Jā, nauda tomēr dikti svarīga, kaut arī smuki nav. Es gribētu par naudu vispār neuztraukties. Lai būtu tā, ka pietiek un nav jādomā, kā izvilkt no algas līdz algai. Tas nav īsti par šī brīžā situāciju, bet par mantisko stāvokli vispār. Bet es jau sevi zinu.. Mīlēšos un precēšos tikai aiz mīlestības.
Pilnīgi prātu ikdienā pārņem "Enter Sandman". Desktops pilns ar smuk-bildēm, skaistām fotogrāfijām un nez kāpēc arī ar failiem, kas ir tukši, jo saglabāšanas procesā kaut kas nogājis greizi. Sakārtot slinkums, vietas vairs nav, tāpēc samazināju ikonas. Baigais risinājums. Esmu totāls smuk-bildīšu izdrāzenis. Err, ejiet visi medū.
O jā, man galvā briesmoņi. Izlasi vilkam zobus.
