Ugunssirds

Kas padara tevi stiprāku? Tā, lai būtu spēks veco likvidēt.

...

Kas gan palicis no manas rīta kafijas?
Biezumi
Neizmaisīts cukurs
Mazuma piegarša

Pēkšņi pamodusies rīta buča

Kliņģerīte

Pēkšņi es saprotu, ka esmu citāda. Labāka. Vēl nesen pēc katras darba dienas es biju nīgrum-pūznis un nespēju nekādi atgūties, visu laiku bija saspringta sajūta. Ir par agru spriest, kā ilgtermiņā jutīšos ar jauno darbiņu, bet pagaidām ir tik labi! To jūtu es, to jūt mans Mīļotais. Un katrs vakars mums tagad ir pilnvērtīgāks un laimīgāks kā sen jau nebija bijis. Rozā krekliņš laikam mani tik tiešām bija izsmēlis. Tagad tikai sagaidīt pirmo silto pavasara dienu un saķert pirmos vasaras-raibumiņus. Tad būs pavisam jauki.

Pēdējais Karstvīns

Februāris, februāris, marts, aprīlis, marts.. Ne uz priekšu, ne atpakaļ  Tieši šeit un tagad ir vienīgā opcija, kas man ir dota. Tieši tagad un šeit es varu izdarīt kaut ko muļķīgu, bet varu izdarīt arī kaut ko pilnīgi radikālu, kas ietekmēs visu manu turpmāko dzīvi. Māksla pateikt visu, it kā nepasakot neko, un māksla pateikt neko, šķietami runājot bez gala, non-stop. Kura vērtīgāka?

Man pietrūkst skaņas, kad kūst sniedziņš un atsalušajā zemītē lēni uzsūcas ūdens. Man pietrūkst brīnumainās sajūsmas, ieraugot pirmos sniegpulkstenīšus un krokusiņus. Bet vismaz ir tas mazais saldskābais mierinājums, ka tūlīt jau tūlīt būs, tikai mazliet jāpaciešas. Dienu pēc dienas pavasara siltais mirklis nāk arvien tuvāk. Kad tas pienāks, mans vīrietis iesēdinās mani mašīnā, vedīs līdz aizvedīs uz jūriņu un tad, aiz rokas saņēmis, mudinās kāpelēt pa ledus blāķiem krastā. Mēs dzīvosim. Mēs dzīvojam.