Medus

Jāiemācās atvadīties no interneta. Jāpārstāj skatīt skaisto virtuālajā pasaulē un jāsāk īstenot savs skaistums ikdienā. Kaut kas īsts ir desmitreiz vērtīgaks par simtiem ekrānā skatītu.

Dzintars

Kaut arī pēdējās dienas ir salīdzinoši ziemīgas, es tomēr esmu pieslēgusies pavasarim. Un šodien es tā kārtīgi sapratu, ka aiz muguras ir palicis sāpīgs un asarām apslacīts rudens un gara un mokoša ziema. Nav gan laika atslābt, bet smaga nasta ir no pleciem ir novēlusies. Jauna elpa manās krūtīs.

P.s. Pateicoties Krišjānim, atkal esmu kerzainā un jūtos, it kā būtu atguvusi daļu sevis. Sanāca tieši pirmajā pavasara dienā. 

P.p.s. Man nav daudz sakāmā šovakar. Labsajūta.

Veselības Diena

Šodien iesāku sportiskas dabas aktivitātes uz Crosstrainer trenažiera. Tad nu es nolēmu, ka pietiks gurķoties. Jāsaved sevi kārtībā! Es vienmēr nejūtu diskomfortu par savu svaru, izskatu un apjomu, un tās reizes, kad man tomēr uznāk kaut kādi pārdzīvojumi, es tomēr nolieku sevi pie vietas. Reāli apzinos savu ģenētiku. Un tomēr atmiņās saldi palikuši tie laiki, kad trenējos airēšanā, un no tiem laikiem arī zinu, uz ko esmu spējīga un ko varu sasniegt. Turklāt es nespēju noliegt, ka no sportiskām aktivitātēm paliek tāds īpašs nogurums, kas rada lielisku labsajūtu. 

Par labiem esam atzinu bērniem paredzētos mazgāšanas līdzekļus. Nespēju atrast sievietēm paredzētu produktu divi vienā, kas apvienotu dušas želeju un šampūnu (vīrieši šajā ziņā tiek vairāk lutināti), tāpēc biju priecīga atrast zīdaiņiem, bērniem paredzēto. Uz produkta vēl uzsvērts, ka bez parabēniem un citiem mēsliem. Tad nu šodien pusstundu veltīju internetā meklējot katru sastāvdaļu, lai uzzinātu, cik nekaitīgs patiesībā ir mans pirkums. Kā izrādās, neviena viela tik tiešām nav atzīta par toksisku, kancerogēnu vai tādu, kas uzkrātos organismā un nodarītu ļaunu. Nu vismaz tādās koncentrācijās, kā ir salikts produktā. Tikko pēc dušas nolēmu pārbaudīt vielas parastajai "Avon" dušas želejai. Kā zināms, vielas tiek rakstītas pēc kārtas sākot ar to, kuras visvairāk, beidzot ar to, kuras vismazāk. Jau otrā sastāvdaļa atzīta par kancerogēnu. Pirmā ir ūdens. Tālāk pagaidām nepētu. Varbūt neņemsiet par pilnu, bet iesaku papētīt, kādas vielas sastāvā ikdienas produktiem. Vismaz es par savu atklājumu priecājos :) Nākamais solis ir atrast labu kremiņu ādai, kur nebūtu parabēnu.

Uz veselību, dāmas!

Depression Repressed

Pārņemu stafeti no MissMargaret un veltu šo bloga ierakstu jautājumiem un atbildēm.


Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?

Visbiežāk es prātā pārlieku dienas plānus un domāju par to, kas mani sagaida, kas man jādara. Ja ir bijis slikts sapnis, kādu laiku mēģinu to atcerēties un saprast tā nozīmi. Ja iepriekšējā diena bijusi notikumiem pilna, domāju par to. Nemainīgs domu pavediens, kas mani pavada ik rītu, ir doma par brīvdienām. Tagad, kad sācies pavasaris, tās ir īpaši saulainas.

Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?

Koptēls. Lielu uzmanību pievēršu sejai. Tajā ir gan acis, gan lūpas, gan deguns un rūpju vai smaidiņ' rievas. Tieši seja ir tas, kas mūs atšķir un padara par citu cilvēku.

Pirmā lieta, ko ņemtu uz neapdzīvotu salu?

Vīrieti, jo tad mēs salu varētu padarīt apdzīvotu! Khi, khi..

Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

Itāļu uzkoda, ko var nopirkt Rimi veikalos. Šobrīd tai ir akcijas cena, un Zvērs no Rīgas atveda visiem pa vienai. Tai skaitā arī man :)

Pēdējais cilvēks, ar ko tu runāji pa telefonu?

Zvanu arhīvs saka, ka tā bija Zvēra mamma (vakar). Zvērs pats telefonu necēla, tāpēc zvanīju mammai, lai uzzinātu, vai drīkstu realizēt savus plānus attiecībā uz vakariņām. Pateikšu, ka šovakar gatavošu visiem krāsnī ceptus spārniņus ar kartupeļiem un parmezāna siera kārtiņu. Ņomm :)

Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

Filma, ko noskatījos pilnībā laikam ir "Beauty And The Beast" (domājams, ka multiplikācijas filma skaitās), bet šorīt vēl paris minūtes paskatījos "Hamlet" (1996). Bet noskatījusies neesmu, tāpēc vēl neskaitās.

Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?

Gastons Lerū "Operas Spoks". Leģenda tā laika valodas īpatnībās.

Nezinu, kas vēl varētu pārņemt stafeti no manis, jo manas dāmas MissMargaret, Mint un Zaļā to jau būs dabūjušas. Opā! Vēl tak ir Madamadara! Veiksmi! ;)

Krustiem Zvaigznes Debesīs

Es atkal esmu iegrimusi sevis šaustīšanā. Un kāpēc gan tikai es viena? Ak negodīgā netaisnīgā! Nu nevajag, nevajag lasīt pusotru gadu vecas īsziņas un pat ne pusgadu vecas, pirms attiecību pārrāvuma, kur vēl kūsā mīlestība, kuras man tik ļoti pietrūkst. Tāpēc es visu izdzēsu. Dullumā divas norakstīju savā blociņā, lai tomēr kaut kas man būtu palicis. Kad nākamais rīts pēc ballēšanās folkbārā bija diegan šaubīgs (lasi - sakniebtas lūpas un rupjš "beidz!") aizvakar darbā atkal uznāca tāds kā nervu sabrukums. Drīzāk, man palika slikti no iespējamajām sāpēm. Un vakar viņš tomēr prasīja, lai viņam piezvanu. Līdz brīvam brīdim bija 3 stundas, un tās vilkās nežēlīgi ilgi. Es baidījos, ka viņš pateiks to, no kā visvairāk baidos. Vēders bija sapinies mezglos. Bet galu galā saruna bija saruna. Notikumu atstāsti, ikdienas informācija. Varbūt pietrūku? Ir ļoooti grūti izturēt tos kontrastus, kādi ir mūsu attiecībās.

Un doma ir un paliek viena un tā pati. Nu kāpēc, kāpēc Tu  mani nemīli?

Ir tikai 2 iespējas.

1. Es nolienu savā dvēseles stūri, uzmetu raudošo lūpu un gaidu nākamo doomsday;

2. Es atmetu pirmo variantu, lai tā vietā mīlētu uz pilnu klapi par spīti pretmīlestūbas trūkumam, nolemju sevi pilnīgam spēku izsīkumam un sagrauju, ja nu tomēr pienāk doomsday, bet iegūstu daudz vairāk, ja atdzīvojas vismīlošākās jūtas.

Vēl jau varētu izdomāt vēl kādu iespēju, bet es esmu pārāk spītīga, lai atteiktos no Zvēra. Bet kā īsti notiek cīņa par otru cilvēku?

Iekšēji lūdzas milzīga vajadzība lauzt pastāvošo kārtību, lauzt sevi, lauzt ikdienu. IZLAUZTIES!

Labā ziņa - man šomēnes tiešām būs kerziņas. Sirds ietrīsas priekā..

Sestdien bija "Skyforger" folkbārā "Ala". Bija daudz brenguļa, kerzu, mataino un daudz tautas mūzikas. Būs jāiet turp biežāk. Sanāca pat vienam Skyforger-am pieskarties :) Man uz rokas bija zīmogs. Žēl, ka nācās mazgāt nost.

P.s. Jau divas dienas nostrādāju ar melnajiem ragiem ausīs. Neviens neko vēl nav aizādījis. Success!

Ļauj man piedzīvot sapni..

Sliedes

Ak, viss paliek tik jocīgi. Te viņš ir, te viņa nav. Un es kā tāda slampa.

Lai kaut kas mainītos, kaut kam ir jāmainās...

Saburzīts

Tev kādrreiz vajadzētu paklausīties,
Kā es dziedu,
Kā steidzos pie tevis pēc tevis,
Kā vannā saziepēju krūtis,
Kā čukstu buramvārdus gatavojot tēju.
Tev vajadzētu klusēt rītausmā un pusnaktī
Un runāt nošu valodā tik vien,
Un zīmēt sirdspukstus uz rūtīm,
Un kāpostlaukā meklēt stārķi.
Mums vajadzētu savīt rokas,
Aizturēt elpu,
Grimt un augšāmcelties,
Radīt leģendu.

By Ini

Mākoņi Staigā

Spiedoša vajadzība lika mazliet pamainīt kaut ko blogā. It kā saprotu, ka fonts, ko izvēlējos varbūt grūtāk lasās, tā kā nav drukātie burti, bet toties tagad liekas, ka esmu gaisīga rakstītāja. Vēl tikai kaut kas ar bildītēm jānomaina..

Es beidzot esmu gatava pavasarim.

Simfonija

Es tikko veicu tvītu guļot vannā ar putām un trīs svecēm kā vienīgo gaismas avotu. Jāsaka, ellīgi labi. Šodien tomēr bija smaga diena un likās, ka kaut kādu muļķīgu romantisku relaksāciju esmu pelnījusi.

Šodien saņēmu atbildi, ka mani darbā "Coffee Inn" tomēr neņems. Izrādās, ka šo lēmumu man esot atsūtījuši jau nākamajā dienā pēc darba intervijas, bet nez kāpēc es to nesaņēmu. Atkārtoti man to paziņoja pēc mana e-pasta, ko vakar nosūtīju, jautājot, kāpēc tāda kavēšanās. Nu i dabūju, kā saka, ar bomi pa galvu. Atlikušo dienas daļu garastāvoklis nebija vairs iepriekšējā jaukajā līmenī. Kādu brīdi es pat nevarēju saprast, kas mani sarūgtina vairāk - tas, ka mani nepaņēma vai tas, ka es nevaru aiziet no esošā darba. Vakara nogalē jau sapratu, ka vairāk tas otrs un nožēla, ka neguvu iespēju darīt darbu, kur galvenais ir klientu apkalpošana (dikti gribēju darbiņu ar cilvēkiem, nevis preces plaukots, preces plauktos, sāls ir tur, bet burkāni beigušies). Man žēl, ka vēl kādu laiku nevarēšu ikdienā staigāt ar krāsotiem nagiem, ka manas rokas joprojām cietīs no pārmērīgās mazgāšanas un ķīmiskajiem līdzekļiem (sanitārās prasības), ka būs jāpacieš kolēģi, kuriem es nepatīku, ka joprojām būs vakari, kad pa galvu, pa kaklu jāskrien uz pēdējo transportu un risks nokavēt saglabāsies, ka joprojām būs mētāšana pa divām nodaļām un cilvēku pārpilnajās dienās tas būs pāri maniem spēkiem, ka vēl kādu laiku būšu tikai pārdevēja - tāda pati, kā ir simtiem citu. Tiesa, noraidījums liek iekšēji nedaudz sasparoties un sadumpoties, pierādīt, ka tomēr esmu kaut kas labs un īpašs. Domāju, ka no manis būtu sanākusi ļoti laba barista, bet dzīvē gadās visādi. Piedodiet, mīļie draugi, kas cerēja nākt pie manis un baudīt īpašu kafiju no īpašās Ini, īpašā atmosfērā. Nespēju tomēr sevi parādīt tā, kā vajadzēja.

Dažādas domas radās arī par 8. martu. Gadījās, ka man tad bija jāstrādā un nespēju nebrīnīties, kad sapratu, ka vīriešiem šie svētki patīk daudz labāk nekā Valentīndiena. Varbūt pareizi vien ir. Statistika gan gaužām bēdīga: viens vienīgs vīriešu kārtas klients mani apsveica svētkos. Un vienīgo svētku puķi es dabūju no mammas drauga. Negaidīju no viņa neko tādu, bet jūtos pateicīga. Tad visu mājupceļu manī varījās visādas nejaukas domas, jo dusmojos par visādiem sīkumiem un lielumiem. Sastresojos par Zvēru, jo pēdejās dienās daudz kas atkal ir dimbā. Bet nu šodien (laikam tāpēc, ka šodien saņēmu atteikumu par darbu) viņš visā savā mīļumā un skaistumā atnāca man pretī uz staciju un pats iedeva buču. Kā gan man pietrūkst agrākās bužināšanās..

Garās minūtes vilcienā kavēju ar Gastona Lerū "Operas Spoks". Grāmata izdota 1911. gadā, kad kopš noslēpumainajiem notikumiem operā pagājuši apmēram trīsdesmit gadi. Brīžiem vairs nesaprotu, vai kaut kas tāds tiešām ir noticis, vai arī viss ir tikai iztēles auglis. Autors materiālu nosaucis par "izmeklēšanu", ir visādi policijas ziņojumi, vēstules. Spēju vien brīnīties, kāda tā laika cilvēka uztvere un jāsaka arī fantāzija, iztēle un spēja sev iestāstīt. Kropli pielīdzināt pašai nāvei un redzēt pārdabiskas šausmas tur, kur to nav.  Lai vai kā, šī leģenda par Operas Spoku, Mūzikas Enģeli un Ēriku vienā personā ir tā, kuru azvien visvairāk mīlu, kuru visvairāk jūtu un izsapņoju.

Un vēl es vienu vakaru pavadīju klausoties klasiku. Piafa un tad jau aizgāja Bēthovens un citi. Apbrīnojami.

Man bija jau sagatavota bildīte, ko likt bloga ierakstā, kad paziņotu savu uzņemšanu baristas kārtā. Varbūt teksts nav nekas atbilstošs, bet tā ir tik krāsaina un priecīga. Tomēr, tā kā darbs Coffee Inn man iet secen, galvenā bilde nu cita.

Biezumi

Liekas, ka drīz es eksplodēšu no raizēm un satraukuma. Kā nu gadījies, kā ne, bet vakar man bija darba intervija "Coffee Inn" (garš stāsts, kā līdz tai nonācu). Angļu valodā (tā kā lietuviešu uzņēmums un vadīja lietuviete). Teica, ka atbilde būs šodien. Jau no agra rīta es ik pa laikam metos skatīties e-pastu, bet līdz šai stundai nekā. Nu kādu laiku tagad es arī varu negaidīt, jo, ja būs, tad tikai rīt normālā darba laikā vai arī pirmdien, tā kā nedēļas nogale un ir brīvdienas cilvēkiem. Man bail, ka mani pieņemtu, man bail, ka mani noraidītu (sapnī redzēju, ka mani pieņem). Es vienkārši gribu ātrāk ar visu tikt galā. No manis sanāktu laba barista. 

Un vakar saņēmu nesaprotami mazu algu. Kerzām postpone. Ka tevi divi deviņi!

Dienas jaukākais notikums - mans mīļais Zvērs man pazniedza tēju un brokastis gultā. Prieciņš, luteklīte.

Nākotnes gaidas - mājās būs jauns iemītnieks. Crosstrainer trenažieris. Atā, atā ziemas riepām!