Aizvadīts vakars un nakts, mēģinot vismaz kaut ko saprast. Diži skaidrāka kopbilde netapa. Joprojām galvā varbūtības jautājums: "Un ko pēc tam? Kas būs tālāk?" Bet skaidrs, ka tādi jautājumi nu vienkārši jāatmet, jo pie nekā tāpat nenovedīs. Pati sapratu, ka visgrūtāk tuvoties tieši tiem cilvēkiem, kas visvairāk rūp. Es zinu, ka runāju mīklaini, bet vēl par agru pateikt kaut ko konkrētāk un skaidrāk.
Bet es viņam pateicu. Pateicu, ka ar viņu jūtos pilnīga un it kā man nekā netrūktu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru