No vienas puses gribas teikt, ka pasaule ir sasodīti vientuļa. Vai varbūt es esmu vientuļa? Iespējams, man dzīslās vairs tikai kafija un kola rit, bet varbūt es kaut ko ne tā sapratu un esmu palaidusi garām veselu partiju laimes spēles.
Diezgan ilgi es sev likos stipra un varoša. Tagad atkal tāds lūzumiņš iestājies, jo saprotu, ka varu arī noiet pa burbuli. Vienkārši ir tā piedraņķētās dvēseles sajūta. Spiets.
Nē, vientuļa es neesmu, un arī pasaule tāda nav. Es tikai katru dienu izdaru nepareizo pagriezienu.
Prātā uz riņķi veļas jautājums: kā lai es sevi izglābju?
Prātā uz riņķi veļas jautājums: kā lai es sevi izglābju?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru