Amfotērs

Cik viegli tomēr padarīt sirdi smagu. Bet ne tikai skumjām un mokām tāda vara, jo arī laime spēj ielīt vārstuļos kā kausēta alva. Sasodītā apziņa, ka dzīvē ar kaut ko ir neticami paveicies. Atliek sēdēt kā neaptēstam un brīnīties, brīnīties vien. Laimi mēra smagumā. Jo smagāka tā ir, jo vairāk sirdī, jo grūtāk būs dzīvot bez šī svara. Es teikšu, ka dzīvot ar vieglumu sirdī ir dzīvot kā ar tukšumu, bezdibeni sevī. Nekad nebūs gana, nekad nesapratīsi, kas tevi piepilda un dod sātu. Nekad nesapratīsi, ka viss šai dzīvē var būt gaistošs un nepastāvīgs. Masas trūkumu vienmēr pamanīt - varēs sajust, kā sirsniņa sūrst. Piepildi sevi ar verdošu mīlu, raženu kaisli vai skaistu saulrietu, un aizver savas artērijas, kad kā infekcijas slimība tevī vairoties grib sāpe un neprāta gari. Neatkāpies ne soli no tā, ko mīli. Nekā dārgāka tev dzīvē nekad nebūs. Lai ir tas smagums, kas notur uz zemes un dod iemeslu dzīvot.