Kaut arī pēdējās dienas ir salīdzinoši ziemīgas, es tomēr esmu pieslēgusies pavasarim. Un šodien es tā kārtīgi sapratu, ka aiz muguras ir palicis sāpīgs un asarām apslacīts rudens un gara un mokoša ziema. Nav gan laika atslābt, bet smaga nasta ir no pleciem ir novēlusies. Jauna elpa manās krūtīs.
P.s. Pateicoties Krišjānim, atkal esmu kerzainā un jūtos, it kā būtu atguvusi daļu sevis. Sanāca tieši pirmajā pavasara dienā.
P.p.s. Man nav daudz sakāmā šovakar. Labsajūta.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru