Pēdējās dienas ir diezgan pagrūtas. Es atzīstu, ka jūtu nelielu vieglumiņu, kad neesmu redzējusi Zvēru pāris dienas. Bet pati tomēr esmu tik trausla, tik trausla. Nejūtos nekur iederīga, nezinu, kur justies droši; esmu it kā visu laiku trauksmes stāvoklī - sarāvusies un nervoza. No tā jātiek vaļā. Ar laiku, ar laiku.Man viņa pietrūkst. Ļoti. Viņš man (hug) atsūtīja, kad teicu, ka man aizvakar bija ļoti slikta diena. Un bija, jo darbā paliek ārkārtīgi grūti. Un iekšēji esmu pieņēmusi lēmumu aizbraukt. Tas liekas riktīgi. Man palīdzēs. Un ja nu būs lemts, gaidīšu Zvēru.
Ak vai, cik tomēr viss ir sarežģīti. Gribas, lai nav tik gūti elpot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru