Kāpēc gan man bija jānolido tie simti, lai saprastu, cik labi ir mājās?
Darba pirmās pārrunas sāksies svētdien. Rīt laikam braukšu viena pati uz Londonas centru. Šodien nopirku bloknotu un zīmuli. Sēžu pagaidām parciņā un zīmēju kādu kļavas lapas paveidu. Te vāveres pa kokiem tekalē.
Varbūt labāk vajadzēja uz šejieni atbraukt ar salauztu nevis laimīgu sirsniņu. Tad vismaz es īstenotu savu pirmatnējo plānu un censtos par kaut ko kļūt, kaut ko sasniegt. Bet nu to vien daru, kā domāju par Žuburiem un jūru. Bet ķepas gaisā necelšu. Mēģināšu iemācīties pēc iespējas vairāk, kaut ko sapelnīšu un tad rūdīta braukšu mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru