otrdiena, septembris 27, 2011

Saruna

Bija. Uz divām stundām, kas liekas tik maz no tā, cik ļoti man patiešām vajag, bet tomēr bija. Man no emocijām sāka sāpēt galva un rokas pat trīcēja, un smaids sejas pantos kā iekalts turējās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru