Dabas skaistumu iedvesmota, šodien jutos diezgan saulaini. Spožā saule istabā atdzīvināja krāsas, bet pa logu es ar lielu tīksmi skatījos uz debesīm, jo ziemas laikā tās lielākoties ir apmākušās, un jāatzīst, ka zilas debesis ir retums. Uzrīkojām arī lielo gājienu pa Daugavu. Cik nu liels, cik nu gājiens, bet likās vareni. Nu labi, nelikās vis. Tagad godīgi gribu pateikt, ka ļoti daudzas lietas vairs neliekas īpašas. Diža doma, pliekans iznākums. Laikam pēc ceturtās reizes arī kāzas neizsauc graujošu sajūsmu.Pagaidām sēžam istabā, kur visas brīvās vietas ir nokrāmētas ar mantām. Īss bija tas prieks ar (daļēji) savu dzīvokli. Bija ellīgi labi beidzot apzināties iespēju aicināt ciemos draugus, ļaut tiem palikt pa nakti, droši turēt ledusskapī alu, mājās ierasties kaut trijos naktī jebkādā kondīcijā, ļauties pilnīgam bardakam, ierādīt katrai lietai savu vietu, vakariņās ēst karstmaizītes un dzert alu cik bieži vien gribās. Vēl jau bija daudz citu priekšrocību. Tiesa, dzīvošanai pie Zvēra ģimenes nevajadzētu būt sliktai. Vasaras te jau ir pavadītas, šoreiz būs tikai nedaudz savādāka ikdiena.
Ir jādara arī daudz patīkamu lietu. Tā piemēram es sevi palutināju ar hennas matu krāsošanu. Man tiešām patīk, jo gan mazāks drauds veselībai, gan mazāk izmaksā. Tiesa pēc pirmās stundas man sāka sāpēt kakla muskulatūra un galva pati arī nedaudz, jo masa, ko saziedu matos bija cienijamā daudzumā. Un man patīk būt rudmatei. Ir tomēr jauki, ja sevī kaut kas patīk.
Pēdējās dienās esmu pievērsusies + / - veselīgākiem ēšanas paradumiem. Atzīstu, ka no vinegreta, siļķes un rupjmaizes tiešam var paēst kārīgāk, nekā no grilētas vistas un makaroniem. Nu ir jau lietas, kuras nekadīgi neatmetīšu, jo gribas gan našķoties, gan ļauties mūsdienu gastronomiskajai dažādībai, bet var taču to kaut kā samērot. Sev izvēlējos mēness kalendāra un asinsgrupu diētas ieteikumus. Ja nu būs uz labu?Iedomājos, ka varbūt varētu kādam nezinītim iestāstīt, ka "sasvērties" nozīmē pasākumu kompleksu, kura mērķis ir iegūt lieko svaru.
Un šobrīd es dzeru tēju, kas ir melnā ar persiku garšu, bet klāt esmu pielējusi pienu. Maigi. Man plikas melnās tējas negaršo, bet ar pienu atļaujos dzert, ja vēlā stunda vai kādi citi iemesli liedz dzert kafiju.
Ops! ..un glāze jau tukša.
Būt domājošam cilvēkam ir viena no lielākajām priekšrocībām un baudām.
Visvairāk uztrauc rindkopa par pliekanumu. Kādēļ viss kļūst prasts? Kas noticis?
AtbildētDzēstNedomāju, ka par to vajag īpaši satraukties. Tā taču dzīvē notiek, ka lietas, kas pirms tam likušās aizraujošas, ar laiku apnīk. Nu piemēram mans darbs :D Bet nu šeit biju domājusi, ka dažām pagātnē veiktām darbībām labāk palikt pagātnē, jo to atkārtošana var nesniegt gaidītās sajūtas. Protams nedaudz uztraucos, ka tik ar attiecībām nenotiek galējais sliktums, bet to var mainīt ieviešot kaut ko jaunu :)
AtbildētDzēstAk, tad jau viss kārtībā.
AtbildētDzēstUz brīdi domāju, ka varbūt tevī zudusi interese par dzīvi kā tādu... ka viss ir kļuvis par klišeju.
Jā, tā ir. Ir tik tiešām lietas, kuras nevar un nevajadzētu atkārtot. (: