Ir labās dienas un ir sliktās dienas. No tām sliktajām es ātri cenšos tikt vaļā, bet tik viegli jau tās nepadodas. Man pietrūkst mana ikgadējā vēlmju saraksta, kurā ir visādi nopietni un nenopietni plāni. Man nekad nesanāca tos visus atķeksēt kā paveiktus, bet bija patīkami apzināties savas vēlmes no A līdz W. Un šobrīd man ir daudz vispārīgu vēlmju, kas vairāk apkopotos zem viena kopsaucēja "Es gribu būt laimīga". Ir diezgan sarežģīti panākt kaut ko tādu. Un citreiz man liekas, ka laiks velkas pārāk lēni, jo vēlos ātrāk kaut kur iestāties un ļauties pavisam savādākai ikdienai, nekā līdz šim esmu paradusi. Ar katru dienu man viss top arvien mazāk skaidrs (kam teorētiski vajadzētu padarīt dzīvi interesantāku).. Un man nepatīk šis stāvoklis, jo tas jauc manu iekšējo līdzsvaru. Sapņojot par apaļas formas izlietnēm un augstajiem krāniem, es vēlos sajusties nedaudz stabilāka. Savu dzimšanas dienu nosvinēšu ar glanci, nopirkšu kerzas, puķainu kleitu un rīkošu kafijas klaču vakaru pavasarī, izlasīšu kaut vienu sasodīto grāmatu angļu valodā un iemācīšos taisīt smukus auskarus. Varbūt palielināšu tuneļa izmēru līdz 8mm, jo tas liekas skaists izmērs. Lielākoties es saku visas mazās domas, kas man tup prātā un pelēkajām šūnām traucē dzīvot.
Un kāpēc visi nevar vienkārši teikt to, ko domā?
Nezinu, nav jau nekādu īpašu iemeslu, kādēļ nevar teikt patiesību. Tā jau ir paša izvēle.
AtbildētDzēstTāpēc, lai paturētu sevi, savu būtību. Tāpēc arī neviens nekad līdz galam visu nepasaka.
AtbildētDzēstKāds tuneļu izmērs Tev tagad ir?
Pagaidām man ir 6mm. Tā mīlīgi ^___^
AtbildētDzēstBet cilvēkiem vajadzētu vairāk teikt, lai nebūtu pārpratumu, liekulības un citu zvēru.