Ir silti. Ap sirdi. Nedaudz gan uztraucos par to sentimentu un melanholiju, kas mani ik pa laikam pārņem, jo man tiešām tam nevajadzētu ļauties. Bet es jūtos saistīta. Krustiem, rakstiem, saknēm, galotnēm. Lai dievi man piedod..
Man ir vēl par dažām jaukām atmiņām vairāk, ko ņemt līdzi uz Lielbritāniju. Un ārkārtīgi jauki, ka arī fotogrāfijas jau mapītē ieliktas. Jebkurā brīdī es varēšu tās skatīties, skatīties un skatīties. Laikam augstā vērtē turu liecības par kopā pavadīto laiku. Jūs esat draugi, un man jūsu ļoti pietrūks.
P.s. Vai tu mani pazīsti?
nu, es lasu un lasiishu tevi :)
AtbildētDzēst