Es mēģinu uz kaut ko noskaņoties. Uz rakstīšanu, uz domāšanu, uz nākotni, uz C akordu.. Es cenšos kaut ko iemācīties no attiecībām, kas man bija. Pagaidām iet ļoti grūti.
Noskatījos filmu "500 Days Of Summer". No filmas ieguvu pirmkārt jau tīri normālu indie mūzikas grupu "Mumm-Ra". Esmu jau iekļāvusi savā I-Tunes listē, un galvā lielākoties skan "She's Got You High". Ortkārt es nu labāk saprotu, ka vienmēr pienāk jaukāki laiki.
Lai arī cik tas nebūtu baisi, es šodien salīdzinoši daudz domāju par nāvi. Es kādu dienu nomiršu. Pa īstam. Es beigšu eksistēt, beigšu dzīvot, elpot un tās būs manas beigu beigas. Ar katru dienu es tuvojos tai savai pēdējai dienai, bet es nezinu, kad tā īsti pienāks. Prātojot par to, vai es gribu zināt savu nāves dienu, es izlēmu, ka tomēr labāk nē, bet tomēr gribētu zināt, ka viena vai otra diena, rīcība, notikums mani nenogalinās. Paskaidrojot sīkāk, es gribētu zināt, ka, piemēram, droši varu lidot ar kādu lidmašīnas reisu, jo nonākšu gala mērķī dzīva. Un es domāju, ka tajā brīdī, kad dvēsele pametīs ķermeni, es visu sapratīšu. Sapratīšu savu sūtību un to, vai esmu attaisnojusi savu eksistenci, zināšu savas iepriekšējās dzīves un redzēšu sakarības. Bet jau nākamajā brīdī es atkal piedzimšu un sākšu dzīvot savu jauno dzīvi, kuras laikā man atkal viss ir jāiemācās un jāsaprot no jauna. Tas, uz ko es ceru, ka nemainīgi palikšu labs cilvēks arvien un arvien katrā savā nākamajā dzīvē. Un tieši domājot par nāvi es sapratu, ka ir tik ellīgi labi dzīvot. Ir jāiemācās uztvert nāvi kā tikai pārejas fāzi no vienas dzīves otrā, kā kaut ko, kas atbrīvo un ļauj beidzot būt mierā. Es aizdomājos arī par to, ka varbūt iepriekšējā dzīvē esmu izdarījusi kaut ko sliktu, ka reiz pirmie 20 dzīves gadi tomēr tik grūti un tik daudz mocību. Ceļš caur ciešanām uz piedošanu?
Pienāks tā diena, kad vairs nebūs neviena jautājuma, bet tikai un vienīgi atbildes uz pilnīgi visu.
Ieguvu vielu pārdomām:
- Neviens cilvēks nevar būt svešāks kā tas, kuru Tu kādreiz esi mīlējis. /Remarks/
- What do you do when the only person who can make you stop crying is the person who made you cry?
- Teikt vai neteikt, ka tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti . /I.Ziedonis/
Un pēkšņi man sagribējās lasīt dzeju un pašai dzejot. Un man gribas, lai manā dzīvē ir cigaretes un to dūmi. Es negribu smēķēt, bet man tik ellīgi gribētos. Ej nu saproti..
Vēl es sapratu, ka man nākotnē jābūt spējīgai parūpēties par tuvajiem. Man jākļūst par kaut ko, jānodrošina sevi un jādara viss, lai es varētu būt atbildīga par kādu, kad pienāks laiks. Tētis, omīte, vienalga. Viss ir mainīgs un mainīsies pavisam noteikti.
Oi, tik daudz lietu, ko gribas uzrakstīt, ka noteikti aizmirsīšu...
AtbildētDzēstCigaretes... man citreiz arī ir tā sajūta, ka gribas smēķēt, gribas to sajūtu, bet negribas uzsākt to visu tomēr. Ļoti dalītas jūtas. Man kaut kāda daļa no šī procesa dažbrīd šķiet estētiska. Varbūt iesēdies prātā kopš mana 15 gadu vecuma, kad Remarks bija aktuāls.
Tā, es laikam pateicu arī otro - Remarks ir labs rakstieks. Patīk.
Esmu arī domājusi par nāvi. Nu, perspektīvā. Tā reiz pienāks, un līdz beigām ir jāspēj kaut ko savā dzīvē izdarīt.
Jau no bērnības iekšā ir doma, ka cilvēkam ir noteikts skaits, cik viņš var vēlreiz piedzimt. Šobrīd neatminos, bet pieļauju, ka 7 vai 9. Man bija doma prātā, ka pirmajā dzīvē cilvēks nav laba persona, un ar katru dzīvi, kas tiek izdzīvota, viņš kaut ko iemācās un nes līdzi uz nākamo dzīvi. Resp., cilvēks aug labāks.
Tāpat man šķiet, ka līdz 20 gadiem cilvēks dzīvo un daudziem nav viegli, jo ir daudz jāiemācās, lai spētu visu kaut kā uztvert. Grūti paskaidrot, bet domāju, ka daudzi mokās sākumā. Tāpat nesen uzskrēju virsū domai, kas patika. Tajā bija teikts, ka dīvainā kārtā vislaimīgākie cilvēki beigās ir tie, kuru dzīvēs ir notikušas visskumjākās lietas. Tādi cilvēki spēj novērtēt doto un redz iespējas. Savā ziņā tiem, kuriem viegla dzīve, ir vairāk untumu un nepatikšanu, kas patiesībā nav nozīmīgas, bet tik ļoti čakarē ikdienu. Nu jā.
Dikti piekrītu tai pēdējai rinkopai. Ir tik daudz patīkamu sīkumu, ja ir jumts virs galvas un ko ēst. Un kam izstāstīt sevi. Dažbrīd der atklāt sevi par jaunu, lai saprastu, cik interesanta esi (;
AtbildētDzēst