Man nepatīk mīlēt un ienīst vienlaicīgi. Un man ir sajūta, ka nekas vairs nebūs kā agrāk un nebūs arī labāk. Es nevarētu ar Zvēru vairs sadzīvot, viņam uzticēties. Es ļāvos pēdējai kaislībai, jo domāju, ka tas kaut kur novedīs, ka tas par kaut ko liecina, bet kopš tās nakts viss ir palicis vēl sāpīgāk. Un, kad beidzot ir uzsnidzis sniegs, es saprotu, ka ir laiks pārmaiņām. Žēl, ka es nevaru vienkārši aizbēgt. Es nesaprotu, par ko esmu izpelnījusies sabrukumu gan mīlestībā, gan darbā. Kārtējo reizi jūtos kā nopērts sētas suns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru