Man šodien gribas dusmoties, būt pesimistei un atšūt visus. Un es nesaprotu, kāpēc cilvēki nevar uzvesties pienācīgi, godīgi un ... Šādās dienās man vienkārši gribas aiziet. Par spīti tam, ka tik ļoti gribēju palikt. MissMargaret teica, ka ne vienmēr ir vajadzīgi vārdi, jo to pašu galveno var pateikt arī savādāk. Well, fuck me, jo viņš pat to neparāda. Tā vietā mēs jau divas dienas kasamies ar sarkasmu, un nevienā brīdī viņš pat nedomā mani samīļot vai kā citādi parādīt, ka to visu patiesībā nedomā. Jā, ir jautri, bet es gribu "muļķīte, es taču tikai ākstos; tu esi gudra, mīļa un skaista". Ja joks netiek jebkādā veidā pabeigts, tas vajā un neļauj nekam atgriezties savās vietās. Bet man tāpat nav licies, ka viss ir savās vietās. Var jau būt, ka es varētu pateikt, ka man nepatīk šī situācija, bet atbildi es jau zinu - "Pati vainīga, ka tev kaut kas nepatīk!" Es Zvēru pazīstu un uz to es "parakstījos", tomēr kaut kas ir nepareizi.
Es nesaprotu, ko viņš grib.
Un spītējot visam un visiem.. ES SASNIEGŠU TO, KO VĒLOS!
P.s. Vēlreiz atgādinu, ka esmu dusmīga šobrīd. Nekavējiet laiku komentāriem, jo rīt tāpāt jutīšos labāk. Bet žulti vajag izliet.
Es gribu Tevi samīļot!
AtbildētDzēstVispār pretīgi... Nešķiet, ka viss atkal ir pa vecam?
Ja "pa vecam" tu domā to laiku pirms pašķiršanās, tad jā, nešķiet gan. Es jau arī nezinu, vai gribu pa vecam. Var arī pa jaunam! :) Bet, kā jau kaut kad secināju, es nejūtos līdz galam pieņemta. Man gribas kārtīgas attiecības un stabilitāti. Bet dienas ir tik dažādas. Viņš mīļi apskauj, kad atnāku no darba, saudzē mani un varonīgi griež sīpolus, kad gatavoju ēst.. Bet.. Es nezinu. Negribu sadomāties par daudz, bet ir lietas, kuras man šajās attiecībās pietrūkst, bet man ir nepieciešamas.
AtbildētDzēst