pirmdiena, janvāris 03, 2011

Šokolāde

Es mēģināju iedomāties, cik jauki būtu būt gudrai kādās tehnikās, dabaszinātnēs, matemātikā. Tad es mēģināju saprast, kādās lietās tad es esmu gudra. Ja godīgi, es nemaz nezinu. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kam ir dotības nodoties aktīvam mācību procesam, gūt sasniegumus. Es nopietni sāku apsvērt iespēju atsākt mācības rudenī, jo negribu vēl vienu gadu nedarīt neko. Viena gada pauze pēc vidusskolas absolvēšanas ir OK, bet vairāk gan nevajag. Varianti ir vismaz divi:
1. Rudenī uzsākt mācības;
2. Pieteikties Eiropas brīvprātīgajam darbam.

Es tiešām negribu pavadīt savu mūžu strādājot Rimi. Tomēr arī doma par mācību atsākšanu mani nedaudz biedē, jo es zinu, ka mācīšanās prasa daudz vairāk uzmanības un laika, nekā pārdevējas darbs. Tad vēl mani uztrauc finansiālais pamats mācību laikā. Ir cilvēki, kas spēj apvienot mācības un darbiņu, bet es nedomāju, ka fiziski smagais, nogurdinošais un maz apmaksātais darbs, kāds ir man tagad, būtu īstais, ko apvienot ar pilna laika mācībām. Var jau vienmēŗ pretendēt uz kaut kāda veida stipendiju, bet tad man tiešām būtu daudz jāmācās un darbam es negribētu veltīt ne druskas sava laika. Bet pamatā lēmums ir pieņemts. Man rudenī ir jāiestājas jebkurā augstskolā, vienalga kādā fakultātē, lai tik ir +/- drošs budžets un studenta statuss, jo tad es jau vēl pēc gada varu doties apmaiņas programmās uz ārzemēm vai arī pat iestāties ārzemju augstskolā. Svarīgs ir studenta statuss, lai to varētu realizēt. Ja nu līdz vasarai man neienāks prātā kāds cits rīcības plāns, tad pieturēšos pie šī plāna realizācijas.

Pagaidām mana ikdiena ir tiešām vienmuļa. Nopietni vajadzētu apsvērt iespējas, kā padarīt no darba brīvo laiku interesantāk. Tiesa, ne vienmēr ir spēks pēc 2 - 3 darba dienām ķerties klāt baigo plānu realizācijai, tomēr es gribu, lai man ir ko pastāstīt, lai ir par ko atcerēties garlaicīgajās darba dienās.

Un es gribu pilnveidot savu angļu valodu.
Un es gribu sarakstīt pamatīgu darāmo lietu un vēlmju sarakstu.
Un es gribu kausu ar tumšo Brenguļu alu.
Un man pietrūkst Zvēra.

4 komentāri:

  1. Ja iestāsies augstskolā, tad kopā varēsim studēt. Nu, nosacīti, jo abas sāksim studēt tikai šogan. Pietam es arī apsveru to Eiropas brīvprātīgo darba piedāvājumu.
    Nu ja, nu ja, idejas, idejas.

    AtbildētDzēst
  2. galvenais, ka to, ko gribi, gribi ļoti stipri, lai tiešām īstenotu. nu, parasti lieli lēmumi nebeidzas ar parastu atbildi "es gribu". ir jāpieliek pūles. vēlu Tev veiksmi šai ziņā.

    Ak, un par darbu... jā, ja plāno mācīties, tad Rimi visticamāk būs jāatmet, jo abus apvienot ir diezgan neiespējami, ņemot vērā, ka algu maksā par stundām. Pārstrādāšanās neko labu nedotu.

    AtbildētDzēst
  3. fuj, un pirmā rindkopa nav jāsaprot kā uzbrauciens vai kaut kas nelāgs. pēdējais teikums par veiksmes vēlējumiem vienkārši izklausās pārlieku dumji, lai es to atstātu novārtā.

    12. klasē savus "es gribu" tā arī nerealizēju, jo ļāvos atrunāties. nu jā.

    AtbildētDzēst
  4. Tas tiešām izklausījās nelāgi. Tā, it kā tu neticētu maniem spēkiem, jo es vairāk cerēju, ka tu priecāsies par to, ka esmu beidzot apņēmusies rīkoties.
    Turklāt "es gribu" saraksts ir kaut kas cits. Lēmumi ir tie, kas mainīs dzīvi.

    AtbildētDzēst