Man ir jauna (turklāt negaidīta) jaunā gada apņemšanās.. ĻOTI vajag tikt vaļā no kolas atkarības. Nopietni.. Tā diena, kad nopirkām 8 l ar Pepsi, laikam bija visa sākums, jo tagad kolu dzeru vismaz reizi nedēļā. No vienas puses man garšīgi garšo un gribas, gribas ik pa laiciņam to atkal dzert. Bet mans saprāts un pagātnes / tagadnes nostāja spirinās un cenšas mani no iekšpuses pamatīgi iepļaukāt. Es tiešām apzinos, kas, pie velna, tā par indi, bet nu par spīti tam sanāca "uzsēsties uz burbuļiem". Ak vai..
Un sen, sen pieminētais indietis (kurš, iepērkoties veikalā, izteica komplimentu par smaidu un aicināja uz kafiju) šodien novēlēja laimīgu jauno gadu, izstāstīja, ka drīz brauks uz citu Eiropas valsti un mudināja, ka beidzot taču jāiet tā kafija dzert. Ha! Rīt viņš atkal ienāks, atstās savu kontaktinformāciju un tad nu laikam tiešām kaut kur aiziesim. Jo kāpēc gan nē?
Es arvien vairāk ilgojos pēc kerzām. Šis slapjdraņķis un slidenās ielas.. Tas ir pāri maniem spēkiem un pacietībai. Gribu normālu, masīvu zoli ar labu saķeri, lai drošs pamats zem kājām.

ak, kola ir atkarību raisoša. izdzēru 2l, vajag vēl, jo šonakt plānojas kārtējā sesijnakts.
AtbildētDzēstVai kola tiešām reāli palīdz uzturēt modrību?
AtbildētDzēst