Taurenis

Šodien nopirku grāmatu "Pēdējais Vecgada Vakars". MissMargaret un Mint zinās, par kādu īpašu grāmatu runāju. Meklēdama kaut ko citu, ieklīdu grāmatnīcā, protams aplūkoju lēto grāmatu stendu. Izbrīnīta ieraudzīju "Pēdējo Vecgada Vakaru", bet vēl izbrīnītāka biju ieraugot cenu - Ls 1.02! Tāds neliels watafāk(?). Tā nu pāris savus vakarus pavadīšu lasot jau sen izlasītas lapas un atcerēšos ko vairāk par galveno ironiju.

Šodiena vispār bija tādā jocīgā miksējumā. Kad pienāca piemērotā stunda, devos uz Spices Rimi, lai pārliecinātu, ka neesmu viņiem piemērota. Domāju, ka tā ir labāka taktika, nekā pēkšņi pateikt, ka piedāvājums vairs neder. Es vienkārši godīgi pateicu, ka varētu būt stabils darbinieks tikai līdz rudenim, jo domāju uzsākt studijas. Vaicāju, vai tas būtu godīgi pret viņiem, nostrādāt tikai 7 mēnešus. Tad nu arī man atbilēja, ka šāda sadarbība laikam nav tas labākais variants. Jūtos atvieglota un ceru, ka Barona Centrs mani tik ilgi gan izturēs. Nākamais raibums bija kārtīgas pusdienas "Lido". Tur tiešām ir ellīgi garšīgi. Kaut tikai tās cenas nebūtu tik augstas.

Viens no jaukākajiem dienas brīžiem bija veikalā "Lāčuks". Mums vajadzēja balonus, zināju, ka tur strādā tāds jautrs čalis, tāpēc nemaz nemeklēju pa veikalu, bet gan prasīju, vai var uz skaita balonus nopirkt. Šis atkal tādā jautrā prātā prasa, cik tad tādus vajadzētu, uz ko nedaudz apmulsu. Tad pārdevējs no galda apakšas izvilka vienu balonu ar "Lāčuka" logo un deva kā dāvanu. Kad teicu, ka vajag vismaz četrus, viņš laipni iedeva vēl. BALONI PAR BRĪVU! Neko nepērkot. Es joprojām esmu nedaudz mēma. Bet noteikti domāšu to labāko gan par veikalu, gan par konkrēto pārdevēju.

Vēl pagāja laika sprīdis veicot citus raibumus-pirkumus, līdz nonākam līdz gardākajam raibumam mājas. Es uz Zvērs paši taisījām kebabus. Tas nu bija kaut kas ūber-sātīgs. Izdomājām, ka būs kādu dienu  kebabu ballīte, kur katrs pats sev liks sastāvdaļas. Ņamm..

Šodien man un Zvēram bija jauka diena.

Un man sanāca arī pamatīgi paslīdēt uz ledus un sasist mīkstumus. Ir jocīgi, ka ikdienas neatņemama sastāvdaļa nu ir pūliņi nenonākt traumpnktā.

P.s. Bēdīgi, bet ilgi Rīgas dzīvoklī palikt nevarēsim. Gan dzīvokļa saimniece grib nākt atpakaļ, gan kanalizācijas problēma samilzusi. Es tik lauzu galvu par to, kur gan lai ES palieku, jo strādāt vēl gribu.. Bet par to laikam citu dienu.