Mormorando

Zvērs laikam būs nolicies gultā slims. Tas rada dažu labu sāpīgu problēmu, bet gan jau mēs kaut ko izdomāsim. Vienmēr atrodas veids, kā visu nokārtot.

Šodienas labā ziņa: Zvērs ir izdomājis, ko vēlas darīt. Nu varbūt tas nav 100% tieši tas un tieši tā, kā galīgi gribētos, bet beidzot ir variants par turpmākām mācībām. Vēl tikai jāizdomā, ko darīt līdz tam laikam. Zvēra atrastā skola un studiju programmas ir tik labas, ka pat es apsveru iespēju nākamo izglītību iegūt tur (tiesa, citā novirzienā). Man patīk, ka rodas izvēles iespējas.

Manī allaž ir bijusi maza fantāzija par vīrieti-zvēru melnā zirgā. Tas Zvērs tā kā man būtu, bet tā zirga kā nav, tā nav. Negribas patiesībā iegrimt dziļā mūsu attiecību analīzē, tomēr katru dienu man rodas arvien jaunas idejas un domas, kā aprakstīt to, kas mums ir. Šobrīd es domāju, ka mums abiem vajadzētu atrast kaut kādas nodarbošanās, kas prasa pietiekami daudz enerģijas un laika, lai mums neatliktu neviena vaļas brīža meklēt problēmas un kaitēkļus mūsu attiecībās. Citreiz es domāju, vai tiešām pieņēmu pareizo lēmumu, atgriežoties pie viņa. Es zinu, ka pareizs tas bija, vienkārši nevaru izvairīties no tādas domāšanas, kamēr ir juceklis un nekas nav līdz galam skaidrs. Vēl es šad tad šaubos, vai pats Zvērs ir apmierināts ar izvēli lūgt mani atgriezties. Ar reālu pieeju atkal jau zinu, ka viņam nav pārlieku lielu bažu. Viņš nebūtu tāds, kāds ir, neizturētos tā, kā izturās, ja tā negribētu. Un vēl jo vairāk viņš neļautu man ciest, kā vēl nesen es cietu, jo mīlestība bija palikusi vienpusēja. Bet man joprojām ir bail no viņa. Viņš nemaz nav vienkāršs vīrietis, vai arī es sarežģu visu par daudz, bet Zvēru ik pa laikam nesaprotu. Nemāku lasīt ne domas, ne koptēlu (intonācija + ķermeņa valoda + acu izteiksme). Tad nu sēžu kā beka un gruzos. Mēs varbūt esam par ciešu. Sēžam pārmaiņus viens otram uz galvām, jo nav jau vienkārši, kur apgriezties. Un es zinu, ka man gribas bišķiņ par daudz.

Esmu nolēmusi ļaut attiecībām būt. Es tiešām vairs nezinu, kur mēs būsim pēc gada un vai būsim vispār, bet te un tagad es zinu, ka gribu iet viņam blakus un sildīt, jo slimojot Zvēram ir auksti un es drīkstu būt tik cieši klāt, cik gribu (tā nu sanācis, ka es radu lielu siltumu, kas parasti ir par karstu).